Lepna mana dzīve bija,
bagāts saimnieks saucos:
četrus kaķus ecēt dzinu,
divas peles slaucu.

Nama sienas – tīmeklīši,
logu vietā ledus;
man tur bija labi dzīvot,
badu mirt bez bēdu.

Zirdziņ, manu zirdziņ,
manu dieniņ bargo,
aizaugusi taka
uz meiteni dārgo.

Nav tā aizaugusi
usnēm, nātrēm zaļām,
tā ir aizaugusi
lielām ļaužu paļām.