Knuts Skujenieks piedzimst Rīgā, rakstnieka Emīla un aktrises Marijas ģimenē
Par sevi es varu pateikt tik daudz, ka esmu dzimis 1936. gada 5. septembrī plkst. 11.30 Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. Bet nu jāsaka tā, ka mana zīdaiņa karjera nebija sevišķi veiksmīga. Mana māte bija savulaik Liepājas strādnieku teātra aktrise, Marija Zauerhāgena, un tas bija tāds laikam dīvains teātris, jo tur aktieriem nemaksāja algu. Bet viņa izglītojās nopietni, jo es zinu, ka viņa apmeklēja arī Mihaila Čehova nodarbības. Bet ieradās Liepājā dramaturgs Emīls Skujenieks ar kaut kādu nopietnu lugu, tā ir vienīgā viņa nopietnā luga, cik man zināms, bet viņa nav saglabājusies, ir tikai nosaukums - "Palu laikā". Mana māte šajā izrādē bija prīma. Un drīz pēc šīs izrādes tika nodibināta ģimene. Un nekas vairāk kā nabadzība viņus nesagaidīja. Jo tēvs bija bohēmas cilvēks, pie tam viņš bohēmu diezgan stipri mīlēja, un rezultāts bija tāds, ka mājās pastāvīgi bija trūkums. No ģimenes nostāstiem es esmu dzirdējis, ka viņi esot pat kādreiz kurinājuši krāsni ar vecām avīzēm un esot dancojuši, lai saildītos. Piedzima 34. gadā mans brālis Leons, mātei it kā ar veselību palika labāk, jo viņa jau no bērnības slimoja, un tas ir diezgan tipiski, es zinu tādus gadījumus dzīvē vairākus, kur pēc pirmā bērna piedzimšanas tuberkulozes slimniecei it kā uzlabojas stāvoklis. Bet pienāca laiks pēc pāris gadiem, 36., kad es pieteicos, un tad bija jautājums, ko darīt, tas tika debatēts. Vai tomēr riskēt un laist mani pasaulē, vai sūtīt mani uz jūrskolu. Tomēr nolēma riskēt. Un tas tomēr mātei izrādījās liktenīgi. Tā viņa 8 mēnešus pēc manas piedzimšanas aizgāja, un tagad guļ Raiņa kapos. Mēs pa reizei aizbraucam, apkopjam kapu, un esam nolēmuši, ka arī mēs gulēsim tur, urnās. Pretēji visai pārējai Skujenieku dzimtai. Jo visa pārējā Skujenieku dzimta ir mūsu mīļotajā Leišmalē, tur ir skaistas kapu rindas, viņas vienmēr tiekt apkoptas. Bet man tomēr, pat arī ja es neatceros, māte man ir tāds sentiments. Jo ilgāk es dzīvoju, jo sentiments kļūst lielāks. Man paliek viņas arvien vairāk žēl. Ka talantīgam, skaistam cilvēkam, jaunam, ir tādā veidā jāaiziet.
Mirst dzejnieka māte Marija Zauerhāgena
Knuts ar brāli Leonu nonāk pie vecvecākiem Jura un Annas Skujeniekiem Bauskas apriņķa Kurmenes pagastā esošajās Mūru dzirnavās
Knuts uzsāk mācības Mūru pamatskolā
Tur es sāku iet skolā. Tur es nomācījos 6 gadus, skoliņa maziņa. Un izrādās, ka vienreiz tikai viņa ir bijusi septiņgadīga, vispār bija četrgadīgā. bet es nomācījos 6 gadus un saslimu. Un tad es kādu mēnesi biju Rīgā slimnīcā. iespējams, ka arī ar plaušām. Pēc tam man bija jāmeklē, kur pabeigt pamatskolu, es kaimiņu pagastā, Taurkalnes pagastā, kura vairs nav šobrīd, kurš ir sadalīts starp Valli un Kurmeni. Tur es pabeidzu pamatskolu. Toreiz nerēķināja akurāt tā kā rēķina tagad. Mēs bijām vienā telpā ar ābečniekiem, un katram no septītklasniekiem piedalīja vienu ābečnieku, ar kuru mums bija jāstrādā. Mums bija fizika pusi stundas un otra puse - lasītmācīšana. Pēc tam es aizgāju uz Janujelgavu kā tuvāko, iestājos tur vidusskolā, es neteiktu, ka man tur sevišķi patika, un beigās izrādījās tā, ka man no turienes bija jāaiziet. Iespējams, ka, neteiksim, akurāt kā šķiras ienaidniekam, bet katrā ziņā kā nevēlamu personu pēctecim. Direktors vēl beigās man uztaisīja pēceksāmenu fizikā, kuru viņš pasniedza. Vēlāk, kaut kur strādājot, es izlasīju avīzē, ka viņš ir ticis par PSRS "darba varoni". Man bija skaidrs, ka tur dzīves nebūs.
Kara laikā Knuta tēvs pamet Latviju, dodas emigrācijā uz ASV. Aiziet postā Mūru dzirnavas
Knuts turpina mācības Mežvidu skolā Taurkalnes pagastā
Knuts iestājas Jaunjelgavas vidusskolā. Sāk rakstīt dzeju un piedzīvo pirmo publikāciju
Mātesmāsa Zenta Lūse savā apgādībā uzņem abus brāļus. Knuts turpina mācības Rīgas 2. vidusskolā. Paralēli oriģināldzejas tapšanai rakstnieks pievēršas arī atdzejojumiem
Knuts absolvē vidusskolu, iestājas LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē
Knuts izstājas no LVU un uzsāk studijas Gorkija Literatūras institūtā Maskavā. Tur studiju laikā Knuts sastopas ar daudziem laikabiedriem – sākot ar Vizmu Belševicu, beidzot ar Borisu Pasternaku
13. martā Knuts iepazīstas ar Intu Bleieri
Mirst rakstnieka vecāmāte Anna
Rakstnieks pabeidz Literatūras institūtu. 12. augustā Knuts apprecas ar Intu un pārceļas dzīvot uz Salaspili. Par ģimenes pirmo mājvietu kļūst dārznieka namiņš Salaspils Botāniskā dārza teritorijā
Aprīlī rakstnieks tiek apcietināts, apsūdzēts un notiesāts uz 7 gadiem ieslodzījumā stingra režīma nometnē Krievijā, Mordovijas APSR. Notiesāšana ir absolūti nepamatota – tās motīvi ir politiski
Atrodoties lēģerī, rakstnieks atsāk literāru darbu. Laikā starp 1963. un 1969. gadu Knuts saraksta aptuveni 800 dzejoļu, kurus padomju laikā nebija iespējams publicēt. Ceturtā daļa no ieslodzījuma laikā sarakstītās dzejas tika vienkopus izdota krājumā „Sēkla sniegā” 1990. gadā
Kopš 1963. gada Inta ar rakstāmmašīnu sāk metodiski pārrakstīt Knuta dzeju. Turpmākajos gados no lēģera sūtītie dzejoļi tika pārdrukāti vismaz piecos eksemplāros, lai nodrošinātu to saglabāšanu. Vēlāk dzeja neoficiāli izplatījās dažādos lasītāju lokos. Lai gan Knutam bija lemts debitēt tikai 1978. gadā, jaunākie dzejnieki jau kopš 70. gadu sākuma Skujenieku uzskatīja par vienu no tālaika lielākajām literārajām ietekmēm
Mirst rakstnieka tēvs Emīls un vectēvs Juris. Emīls Skujenieks tiek apglabāts ASV, Ohaio štatā
Ievērojami mainās LPSR Rakstnieku savienības sastāvs, dogmatiskiem un ideoloģiskiem autoriem nonākot fonā vai kļūstot mazsvarīgākiem, savukārt progresīvi domājošajiem rakstnieka laikabiedriem ieņemot nozīmīgākas pozīcijas. Knuta Skujenieka dzeja tiek apspriesta divās sēdēs, 1965. un 1968. gadā
Lēģerī pavadīto gadu laikā rakstniekam izdodas veiksmīgi saglabāt teju vai visus ar rakstniecību saistītos priekšmetus, zaudējot vien atsevišķas vēstules. Tiek konfiscēts arī populārais Knuta portrets
Knuta Skujenieka lieta bija zināma arī ārpus PSRS, tādēļ Amnesty International interesējās par rakstnieka likteni. Tam gan bija maza nozīme, un rakstnieks uz šo epizodi atskatās ar ironiju
Rakstnieks atgriežas Latvijā. Par dzīvesvietu kļūst nams Dārza ielā Salaspilī. Knuts turpina aktīvu oriģināldzejas un atdzejas darbu
Tiek publicēta pirmā Knuta Skujenieka atdzejotā grāmata – Ļesjas Ukrainkas "Pērkona māsa"
Ar Rakstnieku savienības atbalstu Knuts mēģina izdot pirmo oriģināldzejas krājumu, taču mēģinājums ir neveiksmīgs. No iesniegtā manuskriptu apjoma par derīgu vai publicējamu uzskatīja labākajā gadījumā ceturto daļu sagatavotās dzejas
Piedzimst Knuta un Intas dēls Jānis. Tiek publicēti vēl divi būtiski atdzejojumi – F. Garsijas Lorkas "Kliedziens" un O. Župančiča "Bezmiegs"
Rakstnieks tiek uzņemts Rakstnieku savienībā. Tiek izdots atdzejotais D.Maksimovičas "Es prasu žēlastību"
Piedzimst Knuta un Intas meita Māra
Tiek izdotas atdzejotās grāmatas – A. Šopova "Ugunsmīlestība" un N. Giljēna "Sensemaijā"
Knuta Skujenieka dzeja tiek kritizēta – īpaši pret rakstnieku vēršas LKP CK ideoloģiskais sekretārs A. Drīzulis un A. Grigulis
Tiek izdoti G. Mistrāles "Vīnaspiede" un J. Rica "Liecinājumi"
Gada nogalē tiek izdots Knuta pirmais dzejas krājums "Lirika un balsis". Rakstnieks iegūst Dzejas dienu balvu
Knuts piedalās Daugavas svētku organizēšanā Doles salā. Šis notikums faktiski pārtop par tautas manifestāciju
Tiek izdots pirmais krājums atdzejoto tautasdziesmu sērijā – "Tilts pār Artu. Grieķu tautasdziesmas"
Tiek izdots G. Frēdinga "Ģitāra un ermoņika"
Tiek izdots otrais krājums atdzejoto tautasdziesmu sērijā – "Ābelīte. Poļu tautasdziesmas"
Knuts aktīvi piedalās Krišjāņa Barona jubilejas pasākumos. Rakstnieks ierosina, nodibina un īslaicīgi vada Folkloras padomi Rakstnieku savienībā
Uldis Stabulnieks saraksta vienu no atpazīstamākajām dziesmām ar Knuta Skujenieka vārdiem – "Mēmele". Knuta dzeju komponists mūzikā izmantojis vairākkārt, jau kopš 70. gadu sākuma, kad sarakstīja vienu no pirmajām latviešu blūza dziesmām "Miglas blūzs"
Knuts saņem Dzejas dienu balvu un Andreja Upīša vārdbalvu. Mirst mātesmāsa Zenta
Publicēts rakstnieka otrais dzejas krājums "Iesien baltā lakatiņā"
Sērijā "Rakstnieki par literatūru" iznāk publicistisko rakstu krājums "Paša austs krekls", tiek publicēts arī trešais atdzejoto tautasdziesmu krājums "Zeme cēla zāli. Leišu tautasdziesmas". Abas grāmatas saņem LPSR Preses komitejas konkursa pirmās pakāpes diplomu
Rakstnieks tiek oficiāli reabilitēts. Knuts saņem LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukumu. 25. martā piedalās simboliskā akcijā – karoga nomaiņā Rīgas pils Svēta gara tornī. Kopā ar dzejnieku Uldi Bērziņu un ansambli "Dutch Baltica" Knuts apceļo vairākas Rietumeiropas valstis. Rakstnieks kļūst par P.E.N. kluba biedru.
Pēc 20 gadu ilgas gaidīšanas tiek publicēta lēģera laikā tapusī dzeja – izdots krājums "Sēkla sniegā"
Krājums "Sēkla sniegā" kļūst par pirmo Knuta Skujenieka grāmatu, kas tiek pārtulkota svešvalodā. Zviedriski to atdzejo Juris Kronbergs
Rakstnieks kļūst ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli. Latvijas P.E.N. klubs tiek pārcelts no Stokholmas uz Rīgu; Knuts Skujenieks kļūst par kluba valdes priekšsēdi. Tiek izdota pirmā krājumos neiekļautās dzejas izlase-miniatūrizdevums "Kā putu zīmes"
Rakstnieks oficiāli iegūst politiski represētās personas statusu; pensionējas invaliditātes dēļ. Top dzejas cikls ar tā saucamajiem Īslandes dzejoļiem. Tiek izdota nākamā dzejas izlase "Mūžīgs pusmēness", kurā apvienota gan iepriekš publicēta, gan nepublicēta dzeja. Druskininku festivālā Lietuvā rakstnieks saņem Jātvingu prēmiju
Knuts Skujenieks kļūst par Spānijas Katoļu Izabellas ordeņa komandoru. Tiek publicēts Skandināvijas viduslaiku balāžu krājums "Arfas vara". Ukraiņu valodā publicēta izlase "Nasiņņa v sņihu" ("Sēkla sniegā"). Izdota dzejas izlase "Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm" – faksimilizdevums ar dzeju Knuta Skujenieka rokrakstā
Knuts Skujenieks kļūst par Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku. Prāgas Kārļa universitātes Baltistikas pulciņš ievēl rakstnieku par savu goda biedru
Apgāds "Zvaigzne ABC" uzsāk populāro sēriju "Vajadzīga grāmata" – par vienu no pirmajiem sērijas izdevumiem kļūst Knuta Skujenieka sakārtotā dzejas izlase "Līdz kailai rokai"
Apgāda "Likteņstāsti" sērijā tiek izdota grāmata "Patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā"
Tiek publicēts K.M.Belmana "Dziesmas, vīns un mazā nāve" un Knuta Skujenieka mīlas dzejoļu izlase "Parkā par solu"
Rakstnieks kļūst par Norvēģu Karaliskā Nopelnu ordeņa bruņinieku
Knuts Skujenieks un Vizma Belševica Vesterosā, Zviedrijā saņem Tomasa Trānstrēmera balvu
Mirst rakstnieka brālis Leons
Rakstnieks kļūst par Lietuvas Dižkunga Ģedimina ordeņa virsnieku un Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieku. Salaspils kultūras nams "Enerģētiķis" uzsāk Knuta dienas tradīciju.Tiek izdotas B. Andersena "Svantes dziesmas". Knuta un Intas meita Māra ar izcilību absolvē Einhovenas Dizaina akadēmiju un paliek strādāt Nīderlandē
Rakstnieks kļūst par Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieku
Izdota Eiropas tautu dzejas izlase "Dziesma, ej viegli pa manu sirdi…", kuru Knuts gan atdzejojis, gan sastādījis. Par ieguldīto darbu rakstnieks saņēma Latvijas literatūras gada balvu
Knuts saņem Barikāžu aizstāvju piemiņas zīmi
Knuta un Intas dēls Jānis apprecas ar Inu Auziņu
Sāk iznākt Knuta Skujenieka "Raksti" astoņos sējumos – svinīgi atklāts 1. sējums. Rakstnieks kļūst par Lietuvas Rakstnieku savienības goda biedru
Vienas no pirmajām Knuta dienām Salaspils kultūras namā "Enerģētiķis". Viesos – vēl viens represēts latviešu rakstnieks Valentīns Jākobsons (1922–2005). Pasākuma telpas scenogrāfija atbilstoša lēģera noskaņām
Iznāk Knuta dzejas izlase zviedru valodā "Bitter hand, bitter mund" ("Rūgta roka, rūgta mute"). Izlase kļūst ļoti pieprasīta un populāra. Piedzimst mazdēls Hugo
Knuts kļūst par Salaspils Goda pilsoni
Tiek izdots bilingvāls izdevums "Aš esu toli viešejęs" ("Es pabiju tālos ciemos") un Knuta atdzejotais lietuviešu rakstnieka Sigita Gedas krājums "Sokrats runā ar vēju"
Knuts saņem Nacionālās Pretošanās kustības dalībnieka nozīmi. Piedzimst mazdēls Emīls. Horvātu valodā izdota kabatas formāta dzejas izlase "Pjesme"
Tiek izdots dzejas krājums "Tagad es esmu Aleksandrs". Publicēta Jāņa Rokpeļņa monogrāfija par Knutu Skujenieku "Smagi urbjas tinte". Doles salā Knuts ar Intu svin 45 gadu kāzu jubileju, iedēsta dzimtas koku
Knuts saņem Ukrainas Rakstnieku savienības un organizācijas "Ukraina-Pasaule" Goda zīmes
Tiek izdots dzejas krājums "Mūsu dzīve nokalpotā", kurā aptverta 90. gadu nogalē un 2000. gadu sākumā tapusī dzeja. Par krājumu rakstnieks saņem Eduarda Veidenbauma prēmiju
Tiek publicēts pēdējais Knuta Skujenieka "Rakstu" sējums.
Rakstnieks iegūst Baltijas Asamblejas balvu. Pēc Ulda Bērziņa, Jāņa Rokpeļņa, Pētera Brūvera un Noras Ikstenas kļūst par piekto latviešu rakstnieku, kas ieguvis šo apbalvojumu.
Zviedru valodā izdota dzejas izlase "Som ekens rot till vatten", savukārt armēņu valodā atdzejots krājums "Tagad es esmu Aleksandrs"
Knuts kļūst par Latvijas Atzinības krusta lielvirsnieku. Bulgāru valodā izdots krājums "Корен в хоризонта" ("Sakne apvārsnī")
Rakstnieks iegūst Literatūras gada balvu par Mūža ieguldījumu. Tiek publicēts pēdējais dzejas krājums "Nekā personīga", kurā iekļauta 2008.-2010. gadā tapusī dzeja. Itāļu valodā izdots krājums "Tornato da un altro mondo" ("Atgriezies no citas pasaules")
Izdota izlase "Simts", kurā hronoloģiskā secībā apkopoti simts rakstnieka dzejoļi. Rakstnieks piedalās Salaspils novada bibliotēkas jaunās ēkas svinīgās atklāšanas pasākumā
Izdots krājums "Poga", kurā viens no Knuta nozīmīgākajiem un intīmākajiem dzejoļiem atdzejots 33 valodās
Knuts saņem Ministru kabineta balvu par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas nacionālās literatūras attīstībā
Publicēts vēstuļu krājums "Kro-Kro", kurā apkopota Knuta un Intas korespondence lēģera gados. Izdota pēdējā apjomīgā dzejas izlase "Kā ozola saknei pēc ūdens"
Izdota grāmata "Kārtis", kurā apvienots Knuta Skujenieka stāstījums par ieslodzījuma laikā piedzīvotajām reālijām un lēģera biedra Bruno Javoiša skices un zīmējumi
Pēdējo gadu laikā Latvijas Nacionālajai bibliotēkai dāvinātās personīgās rakstnieka kolekcijas grāmatas pārceļo uz jauno bibliotēkas ēku Gaismas pilī
Salaspils kultūras namā "Enerģētiķis" tiek aizvadītas pēdējās Knuta dienas ar dzejnieka Jāņa Rokpeļņa līdzdalību pasākuma vadīšanā – turpmāk tradīcija turpināta citās Salaspils kultūras iestādēs
Izdots krājums "Sēkla sniegā" itāļu valodā ("Un seme nella neve"). Rakstnieks saņem Polijas Kultūras ministrijas medaļu "Par nopelniem poļu kultūrā"
Gada laikā izdoti veseli 4 dzejas krājumi svešvalodās: ukraiņu valodā "Мала моя батьківщина" ("Maza mana tēvu zeme"), angļu valodā "Seed in Snow" ("Sēkla sniegā"), vācu valodā "Samen im Schnee" ("Sēkla sniegā") un krievu valodā "Босые звезды" ("Basās zvaigznes")
Salaspils kultūras nama "Rīgava" jaunatklātajā dārzā rakstnieks ar lielu vērienu tiek sveikts 80. jubilejā
Piedzimst mazmeita Marta Emma
Iznāk daļēji dokumentālā filma "Knutifikācija" (režisors – Ivars Tontegode). Latvijas Nacionālā bibliotēka publicē Knuta Skujenieka "Bibliogrāfiju". Izdota izlase "Divreiz dzimusī dzeja", kurā apkopoti dzejoļi, kas vēlāk dažādu latviešu komponistu interpretācijās pārtapuši mūzikā. Zviedru valodā izdots Knuta pirmais dzejas krājums – "Lyrick öch Roster" ("Lirika un balsis"). Saņemta Dzintara Soduma balva par Genādija Aihī grāmatas "Paklanīšanās dziesmai" atdzejojumu.
Salaspils novada bibliotēkas darbinieces sadarbībā ar literatūrzinātnieku Arni Koroševski un fotogrāfu Kasparu Suškeviču vairākkārt ciemojas pie Knuta un Intas, lai iegūtu nepieciešamos materiālus Skujenieka multimediālās vietnes saturam. Kopumā starp 2017. un 2019. gadu tiek uzklausīti un ierakstīti Knuta un Intas stāsti vairāku stundu garumā, ieskenēti un pārfotografēti simtiem priekšmetu un attēlu
Knuta dienā Salaspils novada bibliotēkas lasītavā tiek prezentēta Knuta Skujenieka multimediālā vietne. Sarīkojumā piedalās arī mūzikas žurnālists Orests Silabriedis un dziedātāja Ieva Parša
Izdoti divi dzejas krājumi svešvalodās: angļu valodā "All I Have is Words" un igauņu valodā "Seeme lulle all" ("Sēkla sniegā")
Knuta Skujenieka rokraksts piezīmju kladītē. Rakstnieks aktīvi līdzdarbojās multimediālās vietnes satura tapšanā; šeit redzamas Knuta skatījumā vietnē attēlojamās atdzejas kopas
Pēc Guntara Godiņa iniciatīvas tiek atkārtoti izdots pirmais Knuta Skujenieka dzejas krājums "Lirika un balsis", kuru pats dzejnieks ar gandarījumu nodēvējis par četrdesmit gadus senas grāmatas "klonēšanu"
Mēs ar Godiņu izštukojām un iztaisījām atkārtotu izdevumu manai pirmajai dzejoļu grāmatai. Man jau būtu bijusi grandioza ideja, bet kas tad mani klausīs! Vajadzēja šito 70., 80. gadu dzejnieku pirmās grāmatiņas, apmēram kādiem 5 autoriem, pārizdot. Jo, teiksim, pirmā plānā Bērziņa grāmatiņu "Piemineklis Kazai"... Būtu jāatjauno primo Brūvera grāmatu, Brieža grāmatu. Pagaidām es esmu vienīgais, kas ir iespraucies. Man tā ir, varētu teikt, tāda sava veida satisfakcija par to, ko es izcietu dēļ pirmā izdevuma. Nu tad tagad to atcerējās mans kolēģis Guntars Godiņš, viņam pilnīgi dzīvā atmiņā mana pirmā uzstāšanās ar to grāmatu Mazajā Ģildē, un viņš saka, ka tas viņam esot bijis tāds pārdzīvojums uz visu mūžu. Un tā viņš saka: "Pamēģināsim šitādu lietu uztaisīt." Izdomājām un pierunājām. Un dabūjām 40 gadus vecas grāmatas klonēšanu. Drusku ilgāk tā ir nodzīvojusi nekā aita Dollija. Viss aizgāja labi, nu un tad Guntars uzrakstīja vienu mazu priekšvārdiņu. Mans priekšvārdiņš bija arī vecajam izdevumam. Nu, viss kārtībā! Un aizgāja. Dabūja pieklājīgu presi vēl - nu ko vēl labāku var gribēt!
Dzejnieka 85 gadu jubilejā, apgādā "Neputns" iznāk Eiropas tautasdziesmu izlase "Es mīlu tikai tad, kad dziedu." Izlases sastādītāji ir Knuts Skujenieks un Māris Salējs
8. oktobrī Knutam Skujeniekam pasniedz Valsts prezidenta Egila Levita Cildinājuma rakstu par izcilo ieguldījumu latviešu valodā un literatūrā
25. jūlija agrā rītā Dzejnieks dodas Mūžībā, apglabāts Raiņa kapos
21. augustā, mēnesi pēc dzejnieka aiziešanas mūžībā, Knuta Skujenieka tuvinieki saņem viņam vēl dzīves laikā piešķirto biedrības "4. maija Deklarācijas kluba" "Valstiskuma balvu". Ar šo balvu tiek izteikta atzinība personai, kura devusi un dod izcilu ieguldījumu Latvijas valstiskuma stiprināšanā
5. septembrī Raiņa kapos tiek atklāts Knuta Skujenieka kapakmens
